...iedvesma mīlestībai...

Cik tālu var aizvest mīlestība?…es domāju, cik daudz tai atvēlēta vieta armijā, kas atbild par veselā saprāta iznīcināšanu? Īpaši emocionālam indivīdam, kuramarī neiroze nav svešs termins, šis salkanais vārds var pat izraisīt visai pamatīgus sarežģījumus jūtu iekšpolitikā… Jo emociju gamma ir plaša un es nezinu, cik izcilam ģēnijam jābūt, lai šo visu procesu padarītu kaut mēreni racionālu un mierīgi panesamu. Manā gadījumā tas līdzinās vājprātam…sevi par pieskaitāmu nez vai šajā periodā varētu atzīt, bet banāli primitīvu gan… Un nu jau es noticu tam teicienam, ka mīlas profesionāļu nav, ja iemīlies, tad katru reizi tas atgriežas pirmatnējā līmenī, respektīvi, kā pirmajā reizē…Tātad mīlestībai pirmās reizes nemaz nav, nu loģiski ņemot ir, katra reize kā pirmā, tātad vismaz viena liet atkārtojas vairākkārt… Un arī grābeklis kļuvis par tik tuvu šķērsli vai labāk to nodefinēt par kļūdu guru, ka apgriezt to otrādi fiziski nav iespējams, jo jūtas aizēno veselo saprātu visās no šīm pirmajām reizēm un pat, ja uz laiku tas ir apgriezts tā, lai tam neuzkāptu, pienāk atkal kārtējā pirmā reize un grābeklis pats, nelietis tāds, ir pavērsis savus jau sen tik iepazītos un iemīļotos zarus uz augšu…

Ja vēl kaut nedaudz spēj sarunāt ar prātu, ka šis tev piešķir nedaudz humora no saprāta plauktiem, tad vari rēķināties, ka tiksi cauri sveikā, jo tas džekiņš šeit palīdzēs ļoti…Es zvēru, ka labāk ir sev piebikstīt pie sirds muskuļa un ķiķināt par viņas kārtējo stulbumu, bet tik pat labi var sagaidīt prettriecienu ar ironisku ņirgāšanos par prāta disfunkciju un visa ķermeņa totālu pakļaušanu šim fenomenam… Manējie ir baigi sarosījušies, reāli, ja man ļautu ko bilst šajā sakarā, es noteikti vērstos ar spēcīgiem argumentiem un diskusiju izvērstu piparotāku kā labu meksikāņu burito… Bet man jau nav balstiesību, neviens jau nav pat piedāvājis…prāts ir pārņemts ar neprātu un sirds ar saviem vājuma brīžiem… Diez viņi paši zina to, ka viens bez otra dzīvot nevar un nemanāmi pakļauj sevi viens otram… Manuprāt mīlestība valda arī starp viņiem… Un nu jau jūtos labāk un arī galva vieglāka, varbūt prāts vienkārši aizgāja gulēt un sirds neveikli piebiedrojās,hehh…to es uzzināšu tikai no rīta… nekas šajā pasaulē nav patstāvīgs, kā vienīgi tas, ko tu par tādu padari…Mans? Pagaidām noslēpums…bet labu noslēpumu jau parasti zina visi…tā kā aiz acs kaktiņa man neviens nav jāpieķer…spriežat un tvīkstat…man nav komentāru…un jums arī nē, jo es pat neatceros, kad es tādus būtu prasījusi