ATBILDES VĒSTULE

Kad profesionalitāte ļauj spēlēt lomu sliktā tēla lauciņā, tā mēdz no sliedēm izsist cilvēkus, kuri apzinīgi pilda harmoniska pilsoņa pienākumus. Ar cieņu uz savu amatu, es spēlēju kārtis bez liekas krāpšanās, slīpēti izdarot gājienus un bez uzvaras neizpaliekot... Var jau visādi, pēdējie notikumi ļauj izvērtēt nervu elastīgumu uz īpatnēji vulgārām izdarībām... Nezinu kā traktēt piedzīvoto, bet mana aroda pārstāvjiem lūgtu izanalizēt savas rīcības modeli... Pastāv tāda lieta kā ētikas kodekss, kas jāievēro, cukurzirnīši, mums visiem, jā, arī man to negribās darīt,pat bieži, bet, lai lieta nav kā šodien ar skarbu putru jābaro, es palūgšu koleģiāli atvainoties pasmeļot piemēru no šodienas....

Bet runa jau ir par ko pavisam citu...nav lietus laiks, lai iedziļinātos smidzināšanā, bija saule, kas pārtapa negaisā...

Līdz ar to iesākšu aktuālu tēmu...kuras pamatus lasījāt manā blogā, sniegšu pretargumentus šim rakstam, jo par laimi, es labāk zinu kā izvērtās notikumu gaita...

Ar dziļu vilšanos es nogalināju pēdējās attiecības ar sākotnēji šķietami fascinējošu vīrieti...uz rokām prot nēsāt, pie mīļuma radina kā kaķēnu pie silta piena...gadu starpība pasēs rāda 6 gadi viņam par labu... Ilgi cilvēks nevarot ieciklēties uz pašapmānu...ragus kādreiz no slīpētavas izņem visi un aste arī tiek atgriezta no ķīmiskās tīrītavas... Man nav vaļas kādu pārveidot, vai skaidrot savu filosofiju par dzīves vieglumu un līdzvērtīgu kopā pastāvēšanu... Ko lai dara? Jaunāks.... Jaunāks? Hmm..nē, nu ne jau...tas būtu kā staigāt gar kraujas malu... Ja nu par daudz iepatīkas jaunības vieglprātība...ēēē...cik tev gadu ,mazā, pašai? 21! Bet nav vairs tās vieglprātības, kas ļāva neviltoti nerūpēties par neko, izņemot par ballīsu sarakstu un teksta sacerēšanu, ko teikt mammucim, lai šīs ballītes nepaliktu bez manas līdzdalības... Pamēģināt? Izraudzījos vislabāko jaunības iemiesojumu, absolīju sev, ka darbu ar dzīvi nejaukšu un maksimāli dabiski pildīšu savu misiju... Zinat tādu vārdu mīļums? tiešām? es ilgi meklēju to svešvārdu vārdnīcā, bet pāris dienas man šo vārdu vajadzēja tikai izbaudīt... zinat kas ir veselīgs naivums...ā, šito nezinat, ja? tā ir tāda lieliska īpašība, kas vilina cerēt, ka vienmēr viss izdosies, tikai raksturīga vidusskolai...Par cik tādu var iegādaties?..nezinu...notiekti pajautāšu...Un kopš kura laika, man tā var patikt vīrieša āda? Zīds ar satīnu...hmm nē...kaut kas tīkamāks....tāds smaržīgs un piesarcis attiecīgajā momentā... Jūs sapratāt... Es gribēju atgriezites tur,kur jutos vislabāk...vieglajos gados un reizi pa reizei atbrīvot saspringto iedabu sevī...izdevās... Ko nu tik par saldām un smaržīgām lietām... Jaunam vīrietim ir savi mīnusi, tie gan nav viņa, bet vienmēr rēķinies ar to, ka viņiem viss ir vieglāk...ja tavas smadzenes jau virpina sarežģītas shēmas, tad tur tā viena puzle ir pārzīmēta un veidojas jau cita, nav zināms vai krāsaina vai melnbalta...bet tāmēr ir vieglāk...ķert mirkli bez blokiem emocijās, ķert sajūtas, kad tās ir laikā , nevis atlikt uz vēlāku...atbrīvoties...tas ir galvenais priekšnoteikums un kā mazs prezents no viņa...